News

Bīskapa Kopiju Projekta

  • 6th July 2021
Read this in English

2020 gada Jūlija beigās man tika dots uzdevums atbalstīt ‘’Bīskapa Kopiju’’ projekta fotogrāfi, kura mums ir pievienojusies uz noteiktu laiku kurā tiek fotografēti šī projekta dokumenti, kas būs pieejami Ancestry mājaslapā. Satiekot Agnesi es saklausiju viņas Eiropas akcentu. Man kā Holandieša mazbērnam , kas tā arī nekad neiepazina savu vectēvu, es viņai pajautāju no kurienes jums ir šis akcents,  un viņa atbildēja: no Latvijas.

Agnese digitising the Bishops Transcripts

Iepazīstot Agnesi, kļuva skaidrs ka viņas aizraušanās ir radošums, kas ir arī daļa no manas kvalifikācijas tēlotājmākslā. Agneses stāsti par viņas mākslas projektiem mani ļoti iepriecināja. Zinot Agneses kulturālos pamatus un specializēto pieredzi ar arhīvu dokumentu fotografēšanu, man radās ideja izveidot mazu interviju. Es ļoti ceru ka jums patiks šis ieraksts un iepazīšanās ar Arhīvu darbību un nepieciešamajām prasmēm.

*****

Lūdzu pastāstiet par savas kultūras mantojumu?

Es piedzimu Latvijā, kas šobrīd ir maza Eiropas Savienības valsts pie Baltijas jūras. Tā ir skaista valsts , zeme ir lēzena , bet to kompensē skaistie lauki , meži un tīrās upes. Latvija tika iekarota un cieta pārmaiņas vairākas reizes tās vēsturē, īpaši Pirmajā un Otrajā Pasaules kara laikā. Neskatoties uz to, tradīcijas un valoda izdzīvoja šos laikus un 1991 gadā Latvijas valsts atguva savu neatkarību, es tajā gadā biju 6 gadus veca. Latvijā ir Katoļu, Luterāņu un pareizticīgo ticības un arī daudz tradīcijas no seno Pagānu laikiem. Lielākie Latvijas svētki, manuprāt, ir ‘’Jāņi’’ , kas atzīmē vasaras saulgriežus. Šie svētki prasa sagatavošanos ar mājās gatavotiem ēdieniem, dzērieniem , tradicionāliem kostīmiem, dziesmām un ugunskura aizdedzināšanu svinot līdz pašam saullēktam. Latvija atzīmē daudz un dažādus pagānu svētkus, atzīmējot svarīgas izmaiņas katrā gadalaikā. Šie pagānu svētki ir tie kas man personīgi ir paši tuvākie.

Kas jūs iedvesmoja sākt karjeru Lielbritānijā?

Jau no mazotnes man bij vēlme redzēt pasauli. Es vēlējos redzēt kā dzīvo cilvēki no citām kultūrām. Kautkā es vienmēr sevī zināju ka es dzīvošu kur citur. Es labprāt vēlētos ka mans stāsts būtu bijis romantiskāks, bet es devos uz Angliju 2009 gadā, kad iestājās pasaules ekonomiskā krīze. Es izlēmu doties uz Angliju, jo tur dzīvoja viens no maniem paziņām  un es zināju angļu valodu, vismaz es domāju ka to pārzināju- es biju pārsteigta par dažādiem angļu akcentiem kas mani piespieda tos veikli apgūt. Man patīk akcenti , arī Latvijā mums ir dažādi akcenti atkarībā no reģiona.

Vai jūs esat apmetusies šeit Anglijā?

Jā, angļu cilvēki pamatā ir smaidīgāki un laipnāki nekā citur. Man ļoti patīk vecās celtnes, mājas un dārzi un arī bagātīgā Anglijas vēsture. Es jūtu ka esmu pielāgojusies kā daļa no šīs zemes.

Vai jūs ilgojaties pēc savas ģimenes Latvijā, īpaši šajā laikā kad Kovids ir ierobežojis ceļošanu?

Jā mazliet, bet mana ģimene ir ļoti maza. Pēdējo reizi es apciemoju Latviju 2016 gadā. Es ieplānoju lidot 2020 gada Martā, bet diemžēl šis ceļojums man bij jāatliek. Ģimene un draugi no Latvijas ir mani apciemojuši un viņiem ļoti patika Angļu zeme un kultūras vietas.

Kā jūs kļuvāt par vēsturisko arhīvu dokumentu fotogrāfi?

Sākumā es pieteicos darba sludinājumam Glosteras Arhīvos, jo man patīk strādāt mierīgā atmosfērā,  īpaši ar vēsturiskiem dokumentiem kas bija papildus bonus. Es bieži aizdomājos par cilvēkiem kas minēti šajos dokumentos un par viņu dzīvēm attiecīgajā laika posmā. Šis darbs man liek justies cienīgai, jo man ir tas gods pieskarties gadsimtu veciem dokumentiem.

Kādu padomu jūs dotu cilvēkiem kuri vēlas specializēties darbā ar vēsturisku dokumentu fotografēšanu ?

Fotografēšana man ir kā savdabīga tipa meditācija. Es fotografēju tūkstošiem dokumentu dienā, personai kura ir piemērota šim darbam ir jābūt apveltītai ar lielu pacietību un rūpību. Katrs dokuments ir svarīgs, tas dokumentē īstus notikumus no vēstures, tamdēļ dokumenti ir jāaiztiek ar lielu rūpību.

Boxes and more boxes!

Kā jūs tikāt galā ar ‘’Bīskapu kopiju’’  projektu? Vai bij kādas grūtības?

Katrs projekts nes savas grūtības, bet tas padara darbu interesantāku. ‘’Bīskapu kopijas’’ ne vienmēr ir viegli fotografēt, jo vecākie dokumenti ir dokumentēti uz vecām dzīvnieku ādām no kurām daudzi laika gaitā ir cietuši no mitruma, ugunsgrēkiem kā arī grauzējiem. Ir dokumenti kas ir milzīgi lieli un dīvainā formā. Sādos gadījumos es lūdzu palīdzibu Arhīvu saglabāšanas komandai .

Kāds ir projekta process ‘’Bīskapu Kopijām’’ ? Vai jūs pārstrādājat bildes pēc to fotografēšanas? Kāds ir jūsu foto-iekārtojums ?

Mums ir ļoti effektīvs un labi organizēts fotogrāfēšanas iekārtojums. Mūsu mērķis ir uzreiz imitēt pēc iespējas labāku kopiju dokumenta orģinālam, lai izvairītos no dārga pēc-produkcjas darba. Es lietoju augstas kvalitātes DSLR kameru un labas gaismas objektus lai iegūtu vislabāko iespējamo bilžu kvalitāti.

Kas jums dod prieku strādājot arhīvos?

Mani ļoti pievelk mierīgā un draudzīgā atmosfēra, cilvēki šeit ir ļoti izpalīdzīgi. Īpaši šajā pandēmijas laikā es jūtu atbalstu.

Vai esat saskārusies ar īpaši interesantiem un humoristiskiem arhīvu ierakstiem?

Jā, mani uzjautrina vecie ķeburi un zīmējumi. Reiz es saskāros ar dokumentu uz kura bij uzraksts: ‘’ Mēris ir sācies’’ . varu godīgi teikt ka šim dokumentam es pievērsu ļoti rūpīgu uzmanību. Viens no atmiņā paliekošiem projektiem bij Rietumu- Vidienes Policijas muzeja kriminālo dokumentu projekts. Es jutu līdzi cilvēkiem kam tikai doti ļoti smagi sodi par pārkāpumiem kas šodien tiktu pielīdzināti kā ļoti mazi pārkāpumi.

Kādus vēl projektus jūs esat fotografējusi?

Ļoti dažadus- Draudzes reģistrus, Bīskapu kopijas, Vēlēšanu reģistrus un Kriminālierakstus . Man ir bijis tas gods strādāt dažādās vietās kā – Glosteras Arhīvos, Rietumu Vidienes Policijas Muzejā, Nacionālajos Arhīvos un pat Deutsche Nationalbibliothek- Vācijā.

Pastāstiet lūdzu par saviem personiskajiem, radošajiem darbiem- skulptūrām.

Man ir visai savdabīgi hobiji kā piemēram vijoļu restaurēšana , mana klasiskā auto restaurēšanas projekts un Klasisko sporta auto stūru apšūšana un restaurēšana. Šeit jūs varat secināt no kurienes man ir mīlestība uz vēsturiskām lietām. Apmēram 3 gadus atpakaļ es atklāju un iemīlēju jaunu hobiju- adatas filcējumu mākslu. Kopš es iesāku un apguvu šo mākslu es esmu izgatavojusi daudz un dažādas realistiskas dzīvnieku skulptūras no aitu vilnas. Es mīlu dabu un dzīvniekus, un ar šo mākslas paveidu es iemācos ļoti daudz.

Kādi ir jūsu nākamie paredzētie projekti arhīvos?

Es par to uzzināšu tuvākājās nedēļās un esmu pārliecināta ka tie būs tikpat interesanti kā projekti kuros esmu piedalījusies pagātnē.

Jautājums par Bīskapu kopijām, kad šis projekts būs pieejams tiešsaistē u.t.t.?

Diemžēl es to nevaru apstiprināt , jo neesmu vēl šo projektu pabeigusi un pēc fotografēšanas seko apstrādes process. Taču esmu pārliecināta ka cilvēki izmantos un būs ieinteresēti šo dokumentu pētniecības procesā.

Liels paldies par interviju Agnese!

Paldies jums!

 

Post a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Related news


  • 18th December 2023
A life lived in spiritual devotion: Frances Ridley Havergal, Part Two

More from the recently catalogued deposit highlights Havergal’s impressive body of work, despite a life cut short. If you missed Part One, find it here.  ‘Writing is praying with me: for I never seem to write even a verse by myself’, said Frances Ridley Havergal. This is perhaps unsurprising given the English religious poet and...

  • 11th December 2023
A life lived in spiritual devotion: Frances Ridley Havergal, Part One

Recently catalogued deposits of books, family sketchbooks, music, testimonials and presentation volumes, as well as biographical texts, shed light on the English religious poet and hymnwriter, and her remarkable family. Born on 14th December 1836, Frances Ridley Havergal was raised in the Victorian English vicarage of Astley, Worcestershire. The youngest child of Reverend William Henry...